Grībauskaite: Svarīgi nebaidīties pašiem 7
Autors: LETA. 2014
11.
marts
Nosūtīt Pievienot
Lietuvas sabiedrotie uz iespējamajiem Krievijas draudiem ir gatavi reaģēt
ne tikai ar pagājušajā nedēļā
atsūtītajiem sešiem
papildu iznīcinātājiem
Zokņu aviobāzē,
bet arī ar kuģiem Baltijas jūrā, kas to sargātu, intervijā Lietuvas televīzijai pirmdienas vakarā norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite. Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka Lietuvai ir svarīgi arī pašai nebaidīties.
Pēc viņas teiktā, Krievija sākusi rādīt savu patieso dabu
arī Eiropai un pasaulei, bet pagājušajā
nedēļā notikušais
Eiropas Savienības samits parādījis, ka daži Eiropas valstu
līderi vēl nav līdz galam
apjēguši situāciju,
kādā šobrīd nonākusi Krievija un Eiropa.
"Daži izteicās, ka spiediens uz Krieviju
šai brīdī nedrīkstētu būt pārāk stiprs - it kā lai nelaupītu
tai iespēju "nezaudēt
savu seju" un atstātu "atkāpšanās
stratēģiju". Es ļoti
skaidri pateicu - tā ir pati
Eiropa, nevis Krievija, kura nedrīkst zaudēt savu seju, jo
Krievija pat nedomā
par savas sejas saglabāšanu. Tai sen vairs nav savas
sejas - ir tikai Putina seja,"
prezidente sacījusi intervijā, kas izskanējusi Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā. "Eiropa līdz galam vēl neaptver, kas notiek,
un nav līdz galam sapratusi, ka Eiropai pašai pienācis
laiks izšķirties un saglabāt savu seju."
"Mums
vēsturiski paveicies,
ka pirms desmit gadiem iestājāmies gan NATO, gan Eiropas
Savienībā. (..) Bet šobrīd
mēs runājam par pašu Eiropu un acīmredzot ne tikai par Eiropu, jo redzam,
(..) ka viena valsts mīda kājām jebkādas starptautiskās
saistības - gan pašas parakstītos līgumus, gan ANO konvenciju, jebkādas vienošanās, kas pasaulē panāktas pēc Otrā pasaules kara, lai nodrošinātu
mieru," viņa uzsvērusi.
"Mēs redzam valsti, kura nekam
nepievērš uzmanību,
melo, atklāti ieved karaspēku bez atšķirības zīmēm, un tie jau ir nopietni starptautisko
normu pārkāpumi. Redzam valsti, kura sākusi uzvesties (..) kā nacistiskā Vācija vai Staļins
1938.-1940.gadā. Slimīgas postimpēriskas ambīcijas
jau tiek demonstrētas Eiropas valstīm un pasaulei. Skaidrs, ka pasaulei jāreaģē. Ļoti
labi, ka saņemts diezgan vienots nosodījums no visiem pasaules punktiem - ne vien no Eiropas, ne vien no ASV, bet pat no Ķīnas, kas vienmēr bijusi draudzīga pat Putina režīmam."
Pēc Grībauskaites
teiktā, notikumi Ukrainā un īpaši Krimā parādījuši,
ka mēs esam saskārušies ar "citādu civilizāciju vai attieksmi pret
civilizāciju".
"Šādā situācijā
cietīs visi - es domāju ne tikai Ukrainu. Eiropa, ASV - visi,
jo acīmredzot nāksies ķerties pie zināmām sankcijām.
Ne tikai diplomātiskām
un politiskām, bet varbūt
arī ekonomiskām,"
viņa sacījusi.
"Ļoti ceru, ka šāds aukstais karš, ko pasaules
attiecībās atkal cenšas ieviest tieši pati Krievija,
nesasniegs karstāko un
ļaunāko punktu, tomēr jābūt sagatavotiem visiem prevencijas un drošības līdzekļiem."
Prezidente vēlreiz atgādinājusi, ka Krievija
savas starptautiskās saistības pārkāpusi
ne tikai ar savu darbību Krimā, bet arī ar karaspēka mācībām, kas tajā pašā laikā rīkotas Kaļiņingradā bez iepriekšēja brīdinājuma
un izmantojot taktisko bruņojumu. "Gribu, lai mēs visi
ļoti skaidri saprastu, ka Putina Krievija kļuvusi par agresijas piemēru un viena demonstrē spēku pret visiem," viņa piebildusi. "Mēs redzam valsti, kas kļuvusi par ķīlnieci viena cilvēka ambīcijām,
iespējams, pat slimīgām,
(..) kas liek domāt, ka no šīs valsts vismaz tuvākajā
laikā varam sagaidīt pārsteigumus."
"Mēs paši jau
esam izrāvušies no postimpēriskā ambīciju
lauka. Protams, tiekam ietekmēti citādā veidā - caur mūsu politiķiem, caur medijiem, caur propagandu, caur zināmu naudu, pat caur korupciju, varbūt mēģinot destabilizēt situāciju mūsu reģionā. (..)
Bet tie vairs nav militārie līdzekļi,
ko šī valsts nevarēs izmantot pret NATO valstīm. (..) Zinām, ka
mūs aizsargā NATO
5.pants, bet galvenais ir nebaidīties no agresora, jo agresoram to vien vajag. Lai cik maza būtu
valsts, mums jāzina,
ka otrreiz nedrīkstam atkārtot vēsturisku kļūdu - ja mūs mēģinās okupēt, nāksies pretoties, nāksies šaut," sacījusi Grībauskaite.
Vienlaikus viņa atzinusi, ka Rietumi nedrīkst nolaisties līdz Putina Krievijas līmenim un lietot rupju spēku,
neievērojot savas starptautiskās saistības.
Runājot par pagājušajā
nedēļā notikušo
ES samitu, Lietuvas prezidente atzinusi, ka Austrumeiropas valstis, kam bijusi tuvāka
darīšana ar Krieviju, labāk saprot notiekošo. "Jūtama atšķirība
no dažu Eiropas valstu izpratnes, kuras atrodas mazliet
tālāk no Krievijas
un, iespējams, ekonomiski
ir atkarīgākas, īpaši enerģētikas jomā," viņa stāstījusi, piebilstot,
ka Rietumu līderi tomēr sāk izprast notiekošo. "Krievija ar katru
dienu ļauj mums labāk sevi iepazīt."
Viņa arī atkārtojusi savas iepriekš izteiktās apsūdzības par iespējamo
Kremļa ietekmi uz valdošajā koalīcijā ietilpstošās
Darba partijas līderiem, par kurām prezidenti kritizējuši ne tikai politiķi, bet pat tie politologi, kuri parasti viņas darbību vērtē atzinīgi, un Darba partijas priekšsēdētāja
un Seima spīkere Loreta Graužiniene pat pieļāvusi iespēju rosināt pret viņu impīčmentu.
Tomēr Grībauskaite
no teiktā nav atkāpusies, norādīdama,
ka pirmām kārtām
runājusi par partijas dibinātāju un faktisko līderi Viktoru Uspaskihu, vienlaikus pieļaujot, ka viņš varētu ietekmēt arī pārējo partijas vadību.
Viņa arī veltījusi kritiku Valsts drošības departamentam (VSD), norādot, ka tam būtu aktīvāk jāpievēršas
"preventīvajam darbam".
"Esmu jau teikusi,
ka VSD pagaidām neattaisno nekādas cerības - ne darbu, ne rezultātu ziņā. Tādēļ, ka iztēlojas
savu darbu tikai kā nenozīmīgu,
toties augstas slepenības pakāpes uzziņu rakstīšanu,"
viņa paziņojusi, piebilstot, ka departamentā
"nobriedušas pārmaiņas"
un agrāk vai vēlāk nāksies pārskatīt tā atbildības robežas.